Dažas piezīmes par ķermeni

Krājumā iekļautie dzejoļi ir aktīvs mēģinājums rast vārdus pieredzēm, kuras saistītas ar vientulību un izolāciju, kas piemeklē, dzīvojot sabiedrībā, kurā dominē homofobija, eiblisms un citas ikdienišķas, normalizētas un dažkārt līdz nepazīšanai maskētas vai pilnībā noklusētas gan lokālas, gan globālas vardarbības formas. Dzejoļu centrā ir ķermenis kā politiska kategorija; ķermenis, kas pakāpeniski kļūst par ietilpīgu telpu sērām, dusmām, pretestībai, seksualitātei un mīlestībai.

Redaktore Anna Auziņa krājumu raksturo: "Katrīnas Rudzītes trešajā dzejoļu krājumā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sociālpolitiskiem jautājumiem, tostarp ķermeņa un privātā politiskajai nozīmei, kvīru un nespējas pieredzei, tām sekojoši arī atstumtībai sabiedrībā. Dzejoļos jūtams Rudzītes pēdējo gadu darbs ar teorētiskiem tekstiem, kā arī par 20. gs. klasiķi kļuvušās Odrī Lordes un citu dzejnieču atdzeja. Autores poētiskā valoda saglabājas kopta, precīza un niansēta, teksts sakārtots interesantās formas variācijās un saaužas daudzslāņainās struktūrās."

Krājuma dizainu veidojusi Anete Krūmiņa, un tas izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.